“Pura Vida” attieksme pret dzīvi, kuru pa īstam izprast var tikai nonākot pašā Kostarikā.

Kostarika, valsts, par kuru lasot tūrisma aprakstos, pirmās lietas, ko ievērosiet būs: lielā floras un faunas dažādība, pateicoties vairākām klimatiskajām zonām, kas atrodamas šajā fiziski nelielajā valstī, gallo pinto -  tipiska maltīte, kas iecienīta brokastīs, un izteiciens “Pura Vida”, kas burtiski nozīmē “tīra dzīve”, “vienkārša dzīve” un tiek asociēts ar dzīvesprieku, optimismu neatkarīgi no notiekošā, un vietējie šo izteicienu lieto dažādās situācijās kā novēlējumu, kā sasveicināšanās frāzi, uzmundrinājumu utt. Starpcitu, ne velti Kostarikāņi ir atzīti par vieniem no laimīgākajiem cilvēkiem uz zemes. Lai gan man būtu, ko pastāstīt arī par ēdienu Kostarikā, tomēr vēlos vērst uzmanību tieši uz dabas varenību un “Pura Vida” attieksmi pret dzīvi, kuru pa īstam izprast var tikai nonākot pašā Kostarikā.

Sākšu ar to, ka to nevar iemācīties trīs mēnešos. Ar šo dzīves uztveri ir jāpiedzimst, jāaug šajā vidē un tā jānodod no paaudzes paaudzē, jo tā nav vienkārša dzīvošana te un tagad, pieejot visam relaksēti un bez stresa, kā to mūsdienās varētu pozicionēt vidējais eiropietis, kas sācis strādāt ar sevi un nav svešs garīgu un dvēselisku atziņu priekšā. “Pura Vida” sevī ietver neizmērojamu spēku un pašpaļāvību, ticību savam iekšējam gaismas avotam. Tā ir paļaušanās uz visumu un tā plāniem, tas ir iedzimts talants noturēties kājās, kad pāri brāžas izaicinājumi un pārbaudījumi. Ticēt sev, savai būtībai. Un tas Kostarikā vijas cauri ne tikai cilvēkos, bet arī dabā, kur to var sajust visspēcīgāk. Koki ar saknēm, kas pasargā džungļus no vēja, kā maigi ieskaujošas bruņas. Katrs kukainītis un augs, kas dzīvo mijiedarbībā, lai sargātu pašu svētāko, kas viņiem ir - vulkānu, kas mutuļo un ir pilns dzīvības zem to kājām, un no kura enerģijas ar saknēm barojas ikviens augs. Upes, kas pilnas dzidruma un varenības.

Un “Pura Vida” slēpjas tajā, ka vulkāns zina, ka viss, kas ir izveidojies dabiski ap viņu, ir šeit ar iemeslu un nolūku. Viņš bauda esību, ir pilns miera, bet ir gatavs un spējīgs aizstāvēt sevi mirklī, kad pa viņa miesu bradās iebrucējs, kad tiks apdraudēts, pats nepazaudējoties. Viņš tic savam spēkam, savai varenībai, bet tur to centrā, tur to kodolā, nesajūkot prātā un nemētājoties ar skaļiem saukļiem par savu eksistenci. Viņš dzīvo mirklī, reaģē mirklī, lai varētu būt mūžīgi.

Koki, kam zari iesakņojas zemē un saknes tiecas debesīs, kā vienojot nesavienojamo. Tā arī “Pura Vida” savieno pilnīgu mieru un prieku ar spēku un jaudu par spīti izaicinājumiem un sarežģījumiem. Tas nav tikai teiciens, tas ir dzīvesveids, ko iespējams iepazīt un apzināt tikai tad, kad pats esi tajā ticis apbružāts. Kad esi šajā brīnišķīgajā zemē, kas Tevi nogāž (burtiski) no kājām, sašķaida gabalos līdzšinējās pārliecības un priekšstatus un pārbauda vai spēsi turpināt ceļu ar baudu, bez nosodījuma, pilns gaišuma un nerimstoši būt vienots ar savu centru. Vai spēsi saglabāt mieru un nostāvēt viesuļvētras centrā, kamēr apkārt viss tiek ierauts virpuļos un izmētāts, jo viens solis un Tu pazaudēsies. Un pārbaudījumiem nav jābūt tikai ar negatīvu noskaņu. Kostarika bieži vien izspēlē trumpja kārti un kā izaicinājumu Tev metot neaprakstāmu skaistumu, dabas krāšņumu un dzīvu pasaku, lai redzētu vai saglabāsi pats sevi. Daudzi mūsdienās arvien vairāk iemācās tikt galā ar grūtumiem, bet kā ir ar lieliskumu? Tas ir tas, ko ļoti pārbauda šeit, vai Tu nesāc sekot akli maldugunīm kā Sprīdītis no Latvju zemes, vai Tu saglabā apziņā to, ka Tava paša sirds ir Tavas mājas?

Bet pirms Tev met augstāk minētos izaicinājumus, Kostarika pārbauda Tavu pacietību, jo šeit nekas nenotiek kā plānots. Tomēr, pat ja sākotnēji šķiet, ka viss ir nepareizi, katra plānu maiņa patiesībā aizved pie kā daudz vērtīgāka, pie kaut kā, ko tu pat neesi spējis iedomājies sev pienākamies. Tālāk ejot, Kostarika Tavā priekšā noliek spoguli un apgriež Tevi pašu kājām gaisā. Izkrata no kabatām visu, ko esi paņēmis līdzi no savas kultūras, ģimenes un pašizveidotos priekšstatus un pārliecības un liek Tev palūkoties no cita skatu punkta, lai pamani, kas ir lieks, kas ir nederīgs un kas ļoti iederīgs un saudzējams. Un tad Tevi ielaiž spožā saulē, kur vari sadegt līdz kaulam vai iemācīties dzīvot, iegūstot maigi zeltainu iedegumu (lasīt šo gan burtiski, gan kā metaforu).

​Kostarikā nekas nav pašsaprotams. Tev jābūt gatavam uz visu un visvairāk uz piedzīvojumu, kas izmainīs Tevi, pat ja atbrauksi šurp tikai uz nedēļu. Tu būsi cits. Tu būsi pilnīgāks. Ar pieredzi. Ar gaismu. Ar svaigu pasaules un sevis redzējumu. Ļaujies un “Pura Vida”, mans draugs!

Autore: Evita Zariņa
​Foto: Evita Zariņa

---